segunda-feira, 24 de junho de 2013

Minelium Development Goals (MDG) sei redus ki’ak ba 14%,

DÍLI—Minelium Development Goals (MDG) sei redus ki’ak ba 14%, Atu redus ki’ak iha Timor Leste, Farming Study Group (FSG) hala’o semináriu loron ida tomak katak kombate pobreza liu husi dalan agrikultores iha Timor-Leste. Tuir Diretór Jerál FSG ne’ebé sai mós oradór, Remigio Laka Vieira hateten, semináriu ida ne’e hanesan meius oinsá agrikultura sira bele atinji MDG, mínimu sira bele hatene oinsá rai fini ne’ebé adekuadu. Rai fini adekuadu presiza mós hela fatin adekuadu duni tanba ne’e maka sira kria semináriu nasionál refere. “Ami hanoin katak agrikultór maka iha album maibé agrikultór ne’e maka ki’ak mukit, entaun ami hanoin katak oinsá atu hasai ki’ak husi ne’e maka kria semináriu refere atu nune’e bele buka dalan no oinsá bele hetan dalan ida ne’e,” dehan Diretór Jerál FSG ba BT, Sesta semana liu-ba Otel Timor.
Iha fatin hanesan, Deputadu Joaquim dos Santos husi Komisaun D Parlamentu Nasionál ba assuntu Agrikultura hateten, atu fahe informasaun kona-ba realidade agrikultura iha Timor-Leste katak hahú iha tinan 2004 to’o 2012. “Ha’u sei hatudu ba sira kona-ba problema balun ne’ebé mosu agrikultór nia leet no mós failansu balun mosu iha governu. Ha’u sei hatudu alternativu di’ak atu hala’o ba agrikultura iha rai laran,” dehan Joaquim. Nia hateten nia sei halo abstraksaun de’it referénsia ba nia preokupasaun husi uluk kedas to’o agora katak povu Timor Leste maioria agrikultór depois kada tinan Parlamentu aprova osan boot ba dezenvolve agrikultura maibé realidade menus transformasaun importasaun hahan barak liu duké produsaun.
“Ita laiha importasaun. Realidade ida ne’e maka presiza atu buka alternativa bele fó solusaun”dehan Deputadu. Iha fatin hanesan, Diretór Nasionál Agrikultura no Hortikultura Gil Rangel hateten, semináriu di’ak tebes tanba bele involve husi parte hotu. Semináriu ho tópiku hanesan hala’o ona husi intidade hanesan governu no ONG Nasionál. “Ha’u haree husi FSG hanesan organizasaun lokál nian iha inisiativa di’ak ida hodi haree kestaun pobreza, kestaun agrikultura ne’ebé baze ba ita nia agrikultór sira,” nia informa.
Gil esplika, polítika Ministériu Agrikultura nian atu kombate pobreza hanesan hasa’e produsaun, hamenus ki’ak, kriasaun kampu servisu. Primeiru hasa’e produsaun produtividade hodi asegura seguransa alimentár. Seguransa alimentár sai hanesan indikadores ida ba iha ki’ak tanba hahan iha uma laran laiha. “Etapa segundu ami hasa’e rendementu agrikultór sira nian, hasa’e rendimentu agrikultores sira nian katak, ita ho sira nia produsaun liu katak sira iha asesu produsaun bele ba fa’an no mós iha osan sira bele hola, bele roupa hatama oan ba eskola nomos buat seluk tan,” nia dehan.
Terseiru hanesan, oinsá kriasaun kampu servisu iha baze,tanba ita hatene katak estatistikamente ikus mai hamutuk 75% populasaun timor nian involve iha agrikultura. Entretantu, Felix Piedade husi Milinium Development Goals (MDG) ba Timor-Leste hateten, ki’ak iha Timor Leste tuir dadus ne’ebé fó sai iha tinan 2010 katak iha tinan 2001 ki’ak hamutuk 31% . Maibé iha tinan 2007 aumenta to’o 50%, tanba iha tinan 2006 ema barak lakon sira vida no mós lakon sira nia ekonomia tanba krizi. Tinan 2009 ki’ak komesa tún ba iha 41% ki’ak iha área barak hanesan dezenvolvimentu menus no laiha kampu servisu no mós kapasidade laiha ba merkadu.
“Ba iha tinan 2015 sei hatún ki’ak ba iha 14%. Atu hatún ki’ak ba iha 14% la’os governu mesak maibé sosidade sivíl, Parlamentu Nasionál ita tenki servisu hamutuk atu bele hatún ki’ak ba iha 14%,” dehan Piedade. Entretantu, Diretór Jerál Sekretária Estadu Polítika Professionál Empregu (SEPFOPE), Jacinto Barros hateten, kona-ba vida professionál agrikultura ita hotu hatene katak atu redus empregu professionál liu husi dalan agrikultores Timor Leste. Maibé agora ita hotu hatene katak iha tempu pasadu ita nia agrikultór sira ne’e sei servisu tradisionál hanesan uza ai suak, depois balun ho liman de’it.
Agora ita tama ba iha tempu moderen, nia esplika, ita fahe ekipamentus hanesan tratór, fini, pupuk, maibé produsaun to’o agora seidauk sa’e nafatin. Loloos ne’e ita bolu naran empregu professionál hanesan ema ne’ebé servisu uza ekipamentus maibé ita nia agrikultór sira seidauk tama ba iha professionál, ita nia produtu barak maibé nia kuantidade maka la barak. (Ajhu)

Sem comentários:

Enviar um comentário

https://youtu.be/nPM_d8l5cVc