terça-feira, 7 de maio de 2013

RESULTADU PRODUSAUN AIHAN LOKAL IHA NEBE?


-->
RESULTADU PRODUSAUN AIHAN LOKAL IHA NEBE?

Husi : Gil Rangel


Iha Loron Tersa, dia 23 de Abril de 2013, Ministerio de Agrikultura e Peskas (MAP) hakat ba plenaria iha uma fukun Parlamento Nacional hodi aprezenta relatorio progresso servisus nebe implementa. Kestaun lubuk ida nebe sai preokupasaun mak hanesan : resultadu produsaun local menus (iha nebe)?; fatin balun komesa hamlaha; irigasaun la funciona diak no hetan estragos at to grave; operasional tratores la fo benefisiu ba hasae produsaun; jestaun ka prestasaun servisus ladiak iha MAP; transformasaun teknologia seidauk propiadu no kestaun balun konaba peskas, animal moras no mos aifunan mutin nebe halakon area pastagen pekuaria nian. Kestaun hirak nee nudar resultadu fiskalizasaun husi Excellencias Deputado/Deputada durante tuun ba kampu. Kestaun sira nebe koloka hanesan meios fo hanoin, kurizi no buka solusaun ida nebe diak ba povu nebe ita hotu servi ba, tane no hakbiit sira hodi hiit an ba moris diak iha palku dezenvolvimentu nacional.
Husi perguntas nebe hatoo no hanesan akresenta iha diskusaun mekanismu debate katak perguntas id abele hamosu (stimuli/surgir) perguntas perguntas barak-barak. Realidade tempu neba Deputado/Deputada ida husu perguntas bar-barak tuir tempu nebe fo (3 minutus). Iha okaziaun nee kompetensia Ministru MAP fo resposta. Maske “maksalak” oan akontese tamba Ministru MAP fo tempu ba Diretor Nacional Irigasaun fo respostas balun konaba kestaun irigasaun. Hakerek nain, nudar Diretor ida mos iha MAP, rekorda hela perguntas barak, maske Ministru la responde detalhus hotu iha tempu neba ka define resposta sira hanesan retorika deit. Nee kompetensia Ministru, atu resposta klaru, detalhus ka retorika deit, nudar ema politika nian. Maibe saida mak hakerek nain atu hatoo iha papel nee, relativamente relasiona dadus teknikus, aproximasaun/asesmentu tekniku, analze faktus no resultadu levantamentu dadus no previzaun ruma iha area tekniku nian.
Husi aprezentasaun dadus no previzaun tekniku, nebe halao husi funcionariu publiku ka birokrata ka professional sira, konserteza liu husi sistema no metodologia nebe montadu ho fundamentu sientifiku no esperiencias empiriku. Sai preokupasaun nudar ema tekniku (Diretores) mak perguntas sira nebe orientasaun “debate politika” katak dados nebe akresenta la los no tekniku sira bosok (ten), nunee la dignifika esforsu ka sistema ho metodologia nebe dezenvolve husi tekniku, maquina do estadu, investimentu husi estadu ba administrasaun publika no komitmentu profesionalismu. Ema (funcionariu publiku, FP) lubun ida nebe rekruta ho sira ninia responsabilidade servi, servis no servi. Sira nia servisus (eskolha FP) mak dignidade, hanesan temin iha frasa lingua Bahasa Indonesia katak Pekerjaanku adalah Harga Diriku.

Levantamento Dadus
Sistema no Metodologia Levantamento Dadus Produsaun Aihan Prinsipal sira nebe durante nee halao husi MAP mak inventarizasaun area potensial, area kultivu, area kolheita, skema irigasaun ho ninia potensia, area irigasaun ho kategoria tradisional, semi-tekniku no tekniku, area irigasaun nebe funciona, area natar nebe abandonadu, area nebe kultivu tinan-tinan, fontes be ba natar/toos (mota, bee moris, utiliza udan been). Dadus hirak nee mos verifikadu husi dokumentus pasadu nian hanesan “Relatoriu Timor Leste em Numeru, Timor-Timur dalan Angka-tempu Indonesia, Assessmentu Aihan (Crop Assessment), Survey no Dadus Census Uma Kain 2004 no 2010. Hahu tinan 2011 mos MAP lansa programa Sistema Monitorizasaun Seguransa Aihan Suco (SMSAS), nebe kada extensionista iha Suco, relata dadus area kultivu, area kolheita, nesesidade fini, area afetadu husi peste no moras, area hetan dezastre, no informasaun seluk tan.
Hafoin dadus progressu no lalaok kultivu iha kampu relata no analze situasaun balun iha tereno relasiona ho produsaun, Equipa Nacional MAP tuun hamutuk ho Equipa Indepente husi Agencia FAO hodi halao UBINAN (parcela sukat-tetu) hodi hetan estimasaun total ba produtividade unidade area (ton/ha) no ikus mai halo estimasaun produsaun (ton) ba area unidade gografia (natar ka to’os fatin) iha tempu kultivu (primeira epoka no segunda epoka). Husi kada unidade gografia nebe representa aldeia/suco ka teritoria ka sub-distrito rekapitula hodi halo estimasaun ba nivel distrito no nacional nian. Tamba sa persija equipa KONJUNTA MAP/FAO mak halo ubinan? Nee hodi hetan dadus nebe transparante no iha responsabilidade tuir objetivu no metodologia. Equipa mos ho responsabilidade boot atu hatudu dadus ba mundu/publiku no redus risku inventa dadus ka intrepretasaun dadus husi tekniku sira. Metodologia tuir ona estandar ka padraun internacional nian. Investimentu ba treino estatistiku no procedimento (protocol) levantamento durante nee suporta makas husi FAO, WFP, ACIAR/SOL, RDP no parceiros dezenvolvimento nebe involve iha agrikultura hanesan AusAid, USAID, JICA, EC, GIZ.
Alende nee mos surveys/estudus barak halao husi MAP ho ninia parceiros sira hodi iha dados beneficiaros no impaktus bele sai referencia no provas konaba melhoramentu produsaun ho indikadores produtividade. Implementasaun teknologia ICM/SRI, utilizasaun fini alta produsaun hanesan batar (SELE, NAI, Noi mutin), fini hare Nakroma, aifarina Ailuka 2 no 4, fehuk Hohrai 1,2 too 3, kontribui ba produtividade no produsaun aihan. Maske iha desavius nebe infrenta mak area kultivu iha dekrisaun hahu 2011 tamba influensiadu husi alterasaun mudansas klimatiku no desafius nebe sai preokupasaun ema barak nian katak animo populasaun no joven sira iha agrikultura menus no baruk halo to’os ho natar tamba…..razaun sira dehan ema barak iha osan husi pensaun, projektus barak, fos folin baratu, seluk-seluk tan !?

Rekapitulasaun Dadus Aihan prinsipal Hare ho Batar
Produsaun hare (fos) ho batar mak sai sasukat ba situasaun despensa uma kain hodi asegura Seguransa Aihan (Alimentar). Produtos principal nee ninia disponibilidade, aksesibilidade, estabilidade/seguru no utilizasaun iha tempu no okaziaun ba konsumu aihan ba ema ida-idak tuir ninia nesesidade nutritive nian. Nunee, sura no tetu, dadus disponibilidade sai importante tebes.
Tabela 1. Rekapitulasaun Dadus Hare (FOS) husi tinan 2006 - 2012

2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
TOTAL AREA KULTIVU, Ha
34,368
38,596
45,635
41,791
38,069
40,963
36,840
TOTAL AREA KOLHEITA, Ha
31,386
38,582
45,635
38,998
36,548
35,561
35,590
Produktividade Medio, ton/Ha
1.76
1.56
1.76
3.16
3.09
2.76
3.35
TOTAL PRODUSAUN HARE KULIT, Ton
55,414
60,424
80,257
120,775
112,925
98,297
119,166
FOS (dulas), Toneladas
33,249
36,254
48,154
72,465
67,755
58,978
71,500
Total Pop (Census 2004 no 2010)
952,381
980,952
1,009,524
1,038,095
1,066,409
1,092,109
1,117,810
Requerimentu Konsumo FOS, Ton
85,714
88,286
90,857
93,429
113,039
115,764
118,488
SURPLUS/DEFICIT FOS, Ton
-52,466
-52,031
-42,703
-20,964
-45,284
-56,785
-46,988
IMPORTASAUN FOS, ton




58,782
97,175
23,313
% Sae/tuun kompara tinan kotuk

8.29%
24.71%
33.53%
-6.49%
-12.95%
5.23% (sae)
Fontes : Analze Diresaun Nacional de Agricultura e Horticultura
Tabela 2. Rekapitulasaun Dadus BATAR husi tinan 2006 - 2012

2006
2007
2008
2009
2010
2011
2012
TOTAL AREA KULTIVU, Ha
82,320
77,613
86,504
77,961
75,804
26,928
38,952
TOTAL AREA KOLHEITA, Ha
71,221
72,480
79,433
71,340
70,255
21,699
38,891
Produktividade Medio, ton/Ha
1.38
0.88
1.26
1.88
2.12
1.41
1.78
TOTAL PRODUSAUN BATAR, Ton
92,219
71,526
100,173
134,715
148,891
30,666
62,839
BATAR ba Konsumo 70% (redus lakon/hahan animal no fini), Ton
67,320
52,214
73,126
98,342
108,690
22,386
45,872
Total Pop (Census 2004 no 2010)
952,381
980,952
1,009,524
1,038,095
1,066,409
1,092,109
1,117,810
Requer. Konsumo BATAR, Ton
100,000
103,000
106,000
109,000
71,449
73,171
74,893
SURPLUS/DEFICIT BATAR, Ton
-32,680
-50,786
-32,874
-10,658
37,241
-50,785
-29,021

Deficit
Deficit
Deficit
Deficit
Surplus
Deficit
Deficit
% Sae/tuun kompara ho tinan kotuk

tuun 22.44%
sae 28.60%
sae 25.64%
sae 9.52%
tuun 79.40%
sae 56.55%
Nota observasaun
Deficit iha konsumo BATAR laiha impaktu boot tamba konsumidores muda ka komplementa ba/husi FOS, Farinha, Fehuk, Aifarina no aihan seluk tan. AFETA ba batar nia folin karun ($ 0.50/kg)








Fontes : Analze Diresaun Nacional de Agricultura e Horticultura

Husi aprezentasaun dadus nee, refleta produsaun lokal seidauk bele atinji auto-sufisiente iha produsaun hare (fos) no batar. Maibe investimentu nebe MAP halao, iha aumenta produtividade hare (ton/ha) nian, nebe eleva husi 1.5 ton/ha (2007) too ona 3 ton/ha (hahu 2009). Kresimentu produtividade nee hahu husi investimentu boot nebe komesa husi irigasaun, distribusaun fini alta produsaun inklui hibrida iha area balun, implementasaun ICM/SRI, distribusaun hand tratores no tratores boot no akompanhamentu husi extensionista sira nebe iha 2008 rekruta 400 pessoas no koloka iha sucos.
Iha produsaun batar, mos iha ona aumenta produtividade, hafoin halo introdusaun batar fini kualidade diak no produsaun as hanesan batar SELE, NOI MUTIN no batar NAI. Tratores boot ho programa fila rai gratiutu mos kontribui makas ba preparasaun rai hodi kultivu batar nian. Esforsu hotu iha produsaun batar, sei hasoru desafius makas relasiona alterasaun mudansas klimatiku. Nunee afeta ba area kultivu nebe menus tebes husi agrikultores sira. Area kultivu iha deskrisaun boot mos relasiona ho kustume lere/sunu to’os nebe komesa fo impaktu makas ba ambiente, nunee agrikultores sira orientadu atu utiliza tratores boot hodi fila rai iha tetuk liu husi grupu-grupu organizadu nebe laos deit MAP mak organiza, maibe mos kontribui makas husi Parceiros Dezenvolvimentu sira nian tulun hodi hadiak agro-florestais.
Perguntas ida nebe interesante atu deskute mos, Produsaun Lokal iha nebe? Hakarak akresenta deit katak, produsaun nee distribui iha uma kain nia laran. Sistema distribusaun familiar, no karik iha surplus orienta ba sistema barter no resin mak faan hodi hetan osan cash ruma. Por ezemplu tinan 2012 produsaun FOS Lokal atinji 71,500 toneladas, ita la haree faan fos nee iha Estrada ninin ka tula iha truk ba distritu sira. Ita mos la haree marka FOS Lokal nebe domina merkadu hanesan FOS karon AAA ka FOS MTCI/MCIA. Maibe iha tinan hanesan (2012) importasaun FOS 23,000 toneladas deit mak tama iha Timor Leste!. Tamba liu husi Portu Dili deit, nunee ita observa sirkulasaun no distribusaun sai boot tebes, hada iha dalan ninin no tula iha truk/angguna lori ba distritu sira.

Oinsa Situasaun Produsaun Hare ho Batar iha Primeira Epoka 2013
Baseia ba relatoriu dados area kultivu no kolheita husi equipa ubinan (sukat-tetu) nebe halao levantamentu dadus no estimasaun produsaun, to fulan abril nia laran iha ona kalkulasaun ba produsaun hare kulit atinji 62,528 toneladas nebe konverte ba FOS (local) iha 37,517 toneladas, husi area kultivu foin atinji 24,730 Hektares kompara targetu kultivu 40,000 Hektares ba tinan tomak, 2013 (kompletu iha tabela 3).
Produsaun Batar tinan 2013 iha primeira epoka foin atinji produsaun 71,276 toneladas husi area kultivu 39,361 hektares. Targetu baa no kultivu ho luan areal 75,804 hektares. Nee signifika, seidauk iha optimalizasaun utilize area to’os nebe existe ona no area potensia nebe iha. Karik alterasaun mudansas klimatiku hatudu sinal ka fenomeno bailoron naruk hanesan akontese iha area costa sul nian (Suai), mak segunda epoka batar nian sei afeta tebes no ninia implikasaun mak produsaun local menus tebes, la atinji targetu nebe iha. Dadus kompletu haree tabela 4 tuir mai.

Tabela 3. Area Kultivu, Kolheita no Produsaun Hare iha Primeira Epoka 2013
No.
Distrito
Potensia Area (Ha)
Area Kultivu (Ha)
Area Kolheita (Ha)
Produtividade (ton/ha)
Total produsaun (ton)
1
Aileu
776
513.00
513.00
1.20
615.60
2
Ainaro
6,076
256.00
256.00
4.90
1,254.40
3
Baucau
14,423
9,848.00
9,848.00
1.80
17,763.82
4
Bobonaro
7,662
3,045.00
3,045.00
3.50
10,657.50
5
Covalima
5,615
2,211.00
2,211.00
3.00
6,633.00
6
Dili
150
80.00
80.00
3.00
240.00
7
Ermera
2,419
1,744.00
1,744.00
3.00
5,232.00
8
Lautem
3,864
56.00
56.00
3.00
168.00
9
Liquica
1,866
382.50
382.50
2.48
946.75
10
Manatuto
12,731
1,279.00
1,279.00
3.00
3,837.00
11
Manufahi
9,942
0.00
0.00

0.00
12
Oecusse
5,705
1,915.00
1,915.00
2.00
3,830.00
13
Viqueque
9,793
3,400.70
3,289.85
3.45
11,349.98

Total
81,022
24,730.20
24,619.35
2.54

62,528
Fontes : Rekapitulasaun dadus, Diresaun Nacional de Agricultura e Horticultura



Tabela 4. Area Kultivu, Kolheita no Produsaun Batar iha Primeira Epoka 2013
No.
District
Potential Area (Ha)
Area Kultivo, (Ha)
Area Kolheita, (Ha)
Productividade (ton/ha)
Total produsaun (ton)
1
Aileu
13,000.00
1,282.00
1,282.00
2.13
2,730
2
Ainaro
9,000.00
794.00
794.00
3.60
2,858
3
Baucau
16,000.00
2,315.30
2,315.30
2.25
5,209
4
Bobonaro
25,477.00
1,795.00
1,795.00
1.50
2,692
5
Covalima
56,113.00
4,891.00
4,434.00
2.00
8,868
6
Dili
3,200.00
1,520.00
1,520.00
2.00
3,040
7
Ermera
6,126.00
4,056.50
4,056.50
1.50
6,084
8
Lautem
20,000.00
7,932.00
7,932.00
2.00
15,864
9
Liquica
5,000.00
2,497.00
2,497.00
2.16
5,396
10
Manatuto
19,896.00
905.00
905.00
1.50
1,357
11
Manufahi
10,000.00
1,203.00
1,203.00
1.50
1,805
12
Oecusse
19,435.00
8,495.05
8,495.05
1.50
12,742
13
Viqueque
12,500.00
1,676.00
1,676.00
1.57
2,631
TOTAL :
215,747.00
39,361.85

38,904.85
1.83
71,276
Fontes : Rekapitulasaun dadus, Diresaun Nacional de Agricultura e Horticultura

Konkluzaun
Bazeia ba perguntas konaba dadus produsaun local, katak servisus nebe agrikultores halo hodi kontribui ba produsaun local, iha maske seidauk suficiente maibe iha aumentu signifikante no sai nudar “buffer stock ka reservas nacionais” antes importasaun halo kompleta. Rekursus area potensial iha mak hare-natar aserka 80,000 hektares no to’os (batar, aifarina) aserka 215,000 hektares nebe potensia boot tebes. Dadus Census Populasaun mos indika katak total uma kain (familia) iha iha Timor Leste hamutuk 184,652; nebe involve iha kultivasaun aihan (crop growing) hamutuk 116,426 familias. Specifikamenmte involve iha kultivasaun hare-natar 45,673 uma kain no kultivu batar iha 102,347 uma kain.
Husi aprezentasaun dadus nee, espektativa hakerek nain husu ba populasaun, sidadaun, ema ka matenek nain ka sira nebe iha konhecimentu diak, no liliu ulun boot sira atu iha sensibilidade hodi apresia saida mak agrikultores sira halo no produs, saida mak tekniku sira halibur no relata, saida mak tekniku extensionista no tratorista MAP sira fo apoio hodi implementa, saida mak MAP ho ninia parceiros sira investe, saida mak sector privadus sira hakat ba halibur batar fulin (matak no maran) no hare-fos hodi mai faan iha Dili ka Merkadu sira. Sistema estabelecidu no funciona dadauk ona, karik duvidas nafatin?
Nudar populasaun no nudar konsumidores, se mak ignora fos rai nia morin? Se mak nunka hatene katak iha Fos-Memberamo husi Oecusi ka Nona Porto husi Maliana ka Presidente husi Betano? Se mos nunka koko han batar nurak iha tasi ibun ka kuandu tempu silu batar? Hakerek nain foin relata dadus balun deit husi Komoditas hare-fos no batar, seidauk iha aifarina, fehuk, talas, modo, aifuan no seluk-seluk tan. Rekonhese mos katak esforsu hirak durante servisus iha agrikultura iha limitasaun barak husi aspektu rekursus humanos, rekursus financeiros no rekursus facilidades.










Gil Rangel
Diretor Nacional de Agrikultura e Hortikultura
Email : gilrangeld@yahoo.com
Tersa, 30 Abril 2013


Sem comentários:

Enviar um comentário

https://youtu.be/nPM_d8l5cVc